Kad pieredze kļūst vērtīga citiem
Pēdējās dienās mūsu saimniecībā viesojās vairāki jauni cilvēki – zinātkāri, enerģiski un ar patiesu vēlmi mācīties audzēt ķiplokus. Un, godīgi sakot, šādas tikšanās mums sagādā lielu prieku. Priecājos redzēt, ka jaunā paaudze vēlas darboties laukos, audzēt, izmēģināt un nebaidās uzdot jautājumus.
Vēl lielāks prieks ir par to, ka varu dalīties ar savu pieredzi. Lai gan mūsu saimniecība nav liela, pēdējos gados esam uzkrājuši gana daudz zināšanu – un, protams, arī gana daudz kļūdu. Tieši tās, iespējams, ir mūsu vērtīgākās mācību stundas.
Pēdējā laikā arvien biežāk saņemu zvanus un e-pastus ar jautājumiem par ķiploku audzēšanu, šķirnēm, stādāmo materiālu un daudz ko citu. Interese ir ne tikai no Latvijas – arvien aktīvāk mums sāk sekot arī kolēģi no citām valstīm. Tas lika aizdomāties un nonākt pie patīkama secinājuma: laikam jau mūsu mazā saimniecība ir pamanīta, un kādam mūsu pieredze patiešām ir noderīga.
Par kļūdām, kuras esam pieļāvuši. Par lietām, kas uz papīra šķita pareizas, bet dzīvē nestrādāja. Par neveiksmēm, kas reizēm lika saķert galvu un domāt – kāpēc mēs vispār to darām?
Taču tieši kļūdas arī iemāca visvairāk. Tās liek analizēt, meklēt citus risinājumus un nākamajā reizē darīt labāk. Un, ja mana pieredze – gan veiksmīgā, gan ne tik veiksmīgā – var palīdzēt kādam citam izvairīties no dažām kļūdām, tad ar to labprāt dalos.
Jo pieredze kļūst vēl vērtīgāka tad, ja ar to dalās. Un varbūt kādreiz kāds no šodienas jaunajiem ķiploku audzētājiem būs tas, kurš pēc dažiem gadiem dalīsies ar savu pieredzi un mācīs citus.