Ķiploki ir pārgājuši nobriešanas stadijā, un šobrīd aktīvi sāk veidoties un pieņemties spēkā ķiploku galviņas. Nelielu satraukumu radīja ilgstošais lietus trūkums, taču beidzot gaidītie nokrišņi ir sagaidīti. Daba burtiski kliedz pēc lietus – augsne daudzviet ir ļoti sausa, un atsevišķos reģionos sausuma problēma joprojām saglabājas.

Uz lauka jau manāmi pirmie ziedkāti, lai gan to attīstība atšķiras atkarībā no šķirnes. Arī šogad daudzas šķirnes netiks piedāvātas tirdzniecībā, jo tās tiks atstātas uz lauka pilnīgai nogatavināšanai, lai iegūtu gaisa sēklas turpmākai pavairošanai un stādāmā materiāla atjaunošanai.

Favorītšķirnes, kā ierasts, katru gadu mainās, tomēr šosezon ir viena šķirne, kurai tiks pievērsta īpaša uzmanība. Kura tā ir, pagaidām lai paliek neliels noslēpums. Patīkamu pārsteigumu sagādājušas arī vairākas jaunās šķirnes. Protams, galīgos secinājumus varēs izdarīt tikai pēc ražas novākšanas, tomēr jau tagad vērojams, kā dažādas šķirnes reaģē uz aukstuma stresu, sausumu un atsevišķu minerālvielu trūkumu. Šie novērojumi liek aizdomāties, kuras no tām nākotnē būtu vērts iekļaut pamatsortimentā.

Katru gadu ir savi panākumi un savas neveiksmes – kaut kas izdodas labāk, kaut kas ne tik veiksmīgi. Taču katra sezona sniedz vērtīgu pieredzi, papildina zināšanu krājumu un palīdz pamanīt jaunas kļūdas, no kurām mācīties.

Atliek turpināt iesākto ceļu – novērot, mācīties, eksperimentēt un arvien dziļāk izprast ķiploka dabu. Tieši šajā procesā slēpjas gan audzēšanas izaicinājums, gan tās patiesais skaistums.