Sibīrijas baltais — ziemas ķiploki


Sibīrijas baltā ķiploka galviņas izaug lielas — aptuveni 6–8 cm diametrā. Katrā galviņā ir apmēram 5–7 daiviņas. Tas ir iespaidīgs izmērs, kas šo ķiploku padara īpaši interesantu audzētājiem, kuriem patīk pētīt dažādu šķirņu atšķirības un salīdzināt to ražu.

Viena no interesantākajām šī ķiploka īpašībām ir tā ārējā miza. Tā ir sniegbalta, un, pieskaroties tai, jūtama īpaši patīkama, samtaina tekstūra. Šī sajūta ir grūti aprakstāma vārdos — tā ir viena no tām niansēm, ko vislabāk var novērtēt, paņemot ķiploku rokās. Arī daiviņu miziņa ir gaiši brūna. Manā ķiploku kolekcijā katra šķirne ir iespēja kaut ko jaunu atklāt. Viena pārsteidz ar garšu, cita ar krāsu, vēl cita ar daiviņu formu vai galviņas izmēru. 

Sibīrijas ķiploka vēsture — stāsts, kas ved uz Kamčatku

Sibīrijas ķiploka vēsture ir tikpat interesanta kā pats augs. Vienā no ķiploku kolekciju arhīviem šķirne Siberian saistīta ar Kamčatkas ciematu Sibīrijas austrumos. Arhīva aprakstā minēts, ka ķiplokus zvejnieki ieguvuši, mainoties ar vietējiem zemniekiem.

Pastāv arī pieņēmums, ka šis ķiploks 19. gadsimtā kopā ar zvejniekiem un tirgotājiem varētu būt nonācis Aļaskā un tālāk Ziemeļamerikā. Precīzu ceļu un notikumu datumu gan vēl nevar uzskatīt par droši pierādītu.

Šāds stāsts liek aizdomāties par to, cik daudz ķiploku šķirņu ir saglabājušās, pateicoties cilvēkiem, kuri gadu desmitiem un pat paaudzēm stādīja, atlasīja un nodeva tālāk savus labākos augus. Pirms mūsdienu šķirņu katalogiem un starptautiskās tirdzniecības tieši šāda apmaiņa palīdzēja saglabāt daudzas vietējās ķiploku līnijas.

Vai mans Sibīrijas baltais ir tieši tas pats ķiploks, par kuru stāsta šie arhīvi? To vēl nevaru apgalvot. Taču tieši šādi jautājumi padara ķiploku kolekcionēšanu tik aizraujošu — katra šķirne var slēpt savu stāstu, kuru vēl tikai mēģinām atklāt.

Ķiploku pasaule ir daudzveidīga, un katra jauna šķirne var sagādāt kādu pārsteigumu!